lᵊvēnā לְבֵנָה ‘brique’ (hébreu)
Étymologie?:
vient de lāvēn לָבֵן ‘blanchir’
Racines:
לבן
lᵊvēnā n, f
1) tuile, brique
1a) pavé
Étymologie?:
vient de lāvēn לָבֵן ‘blanchir’
Racines:
לבן
lᵊvēnā n, f
1) tuile, brique
1a) pavé